Lai pagātne ar vēju mainās un tagatne ar saules stariem mirdz,
bet nākotne lai atnes visu - visu, pēc kā ilgojies!
Atvēli laiku draudzībai, jo tā ir ceļš uz laimi!
Atvēli laiku sapņiem, jo tie tevi aiznesīs līdz zvaigznēm!
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam, jo tā patiesi ir dāvana!
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek tevī, ap tevi, ap radiem un draugiem,
jo laiks ir mirklis, kuru cenšamies baudīt un izdzīvot!
Atvēli laiku savai dvēselei!
Atvēli laiku smiekliem, jo smiekli ir dvēseles mūzika!
Atvēli laiku tiem, kas prot dzirdēt tavu dvēseli un tavas dvēseles mūziku!
Ir 2001.gada ziemas vakars. Garš un nepiepildīts. Ir tukšuma sajūta. Es skatos krāsnī degošās malkas pagalēs, un paviz atmiņu dzirkstis. Laiks, kuru nevar ne atņemt, ne iemūžināt. Domās kavējos pie radiem un draugiem, par kuriem zinu maz vai nezinu neko. Retās tikšanās reizes ir skumjš brīdis - kad kāds no mums šķiras uz mūžu. Tā nedrīkst būt! Ir jābūt citai idejai! Kaut reizi gadā tikties dzīvē un dzīviem.
Gāja laiks. Radās ideja, drosme, pārliecība. Ir jāizdodas! Radu un draugu saiets! Vajadzīgs darbs un mīlestība! Un viss notika!
Ar priecīgām, laimīgām sejām un domām gaidām katru nākamo gadu. Ar jaunām idejām un ierosmēm. Ar jaunām sejām, kas kuplinās lielo radu un draugu saieta saimi.
Ceru, ka mana iemītā satikšanās taka nekad neaizaugs ar nezālēm. Skanēs bērnu čalas no bērnības arī lielajam un vecajam. Es jūtos kā māte, kas kopā sauc uz vakara mielastu, lai sildītos pie kopīga ugunskura un raudzītos vizošajās atmiņu dzirkstīs.
Lai "Radu un Draugu"saieta mūžs ir tik skaists kā Kurzeme, līdzens kā Zemgale, bagāts kā Vidzeme un bērniem aplaimots kā Latgale! Neļausim uz satikšanās takas nezālēm augt!